​galeniex - Bīts un Vārds

{Ievads: galeniex}
213, Klīnikas ieraksti

{Pants: galeniex}
Man nav neviena tava mirāža tāla, un prasti graši man ir katra tava fināla tāme
Mana tirāža kāpj, apeju vitrāžas māņus
Tirāna dārdi manā balsenē kā pīlāri stāv
Man šitā padarīšana ir dziļāka sāpe, zila kā ciāna krāsa
Un es to stāstu izmantojot visus Briāna vārdus
Tuvāk Dievam nekā imāma
{...?}, tuvāk Dievam nekā vikārs
{stāv?}
Es tā kā cikāde pāri lecu tam, kas tev ir augstu
Manu plaukstu tver zaglīgi kā pirāta glāsti
Es to neatdošu par neko, es kviekšu, es bļaušu
Līdz es ļaušu tev paņemt kaut cigāru no tā
Nevienā acī man nav jums pa spalvai glaudīt
Jūs mani iemācīsieties vēl saprast tā kā Gaudi
Tu izšauj tikai netīšām kā Baldvins, trīs razbainieki studijā, es jūtos tā kā Alvins
Noķer mani hūdijā bez biksēm, taisot mūziku ar čomiem un tad inscinējot grautiņus
Baloži man apkārt kādreiz ūjināja, izbeidz, līdzko tiku es pie maizes, tā tie nomainīja lauciņus
Es - Times Nеw Roman, jūs rakstāt sakāves fontā
Esmu redzējis it visu tā kā fasādes Bronksā
Gribi nākt prеt mani, man ir kantātes tonnām
Divas dienas un par tevi runās pagātnes formā
Man jau pakājis bronzā,
{...?} vaļā tā kā akrobāti, kad ņemu visu tavu bricku tā kā pakomāti
Tavi pseidozinātniskie panti skan kā anotācija
Jūs mani mācīt, tev tas ir sarkofāgs dziļš
Plānoju ņemt pauzi, kad mans ģindenis būs vezīrs
Marķīzs, kņazs, idalgo, vikonts, man šis ir plezīrs
Jums visiem te ir vāks, jo es iemācījos nemīzt
Šito cepot rauju matus, puis, gluži kā Remijs
Tikai darot šo es jūtos dzīvs, skribelējot sirds pukst
Viņa mājās sēžot domā, ka var komentēt kā Birjuks
Tad piemēru no Vraitsvilas ņemu, dedzinu tiltus
Un turpinu gaitu, kaut ceļš ir miglā vīts kā Rimkus
Plēs kaut pušu, ne pušplēsta vārda tev neizvilkt no manis, pat ja tu man uzšķērstu māgu
Tu svaru panest nevari,
{...}
Es tavus kucēnus spārdu, tu tūlīt dusēsi rāms
Es esmu konsekrēts šajā amatā, man franciska mantija
Pat ja trūkst man pieprasījuma kā marksisma akcijām
Ja mēs tavā tusā ienākam, būs kapliča stabila
Šī grib apēst manus bērnus tā kā Dakšinakalika
Es slienāju uz miķa, paliek krēpas uz takts
Un kad mēs ierodamies tusā - Svētā Bērtuļa nakts
Ja puikas ķērc te kā traki, uz mani vērstas ir acis
Uz steidža korifeju kopa lēkā tērpta kā nakts
Un bļaģ, tu labāk iepis šito vēnā tā kā flebologs
Pa dienu rakstu
{...}, naktī ar Dievu teologs
Tu dziedi ah-iki-iki-ah-ah-ū, kad aiz jostas stāv bliki-bliki-ah-ah, mūc
Brasa, centrs, viens dubult nulle viens, zēni škelmīgi raugās un skuķi sajūsmā spiedz
Spiests darīt to, ko daru, lai mani iekļautu spiets
Jo pašam izvēles veikt man apstākļi liedz, tagad tu kliedz
Viņa grib mani gultā tā kā blusas, bet man nav tam laiks
Viņas draudzenes ir vienisprātis, jo es esmu skaists
Slīpēju šo sūdu, smilšpapīrs salvešu vietā
Jā, es slīpēju šo sūdu, Romu neuzcēla dienā