24. Avēnija - Persiešu Paklājs

{Verse 1}
Ieslēgta pilna piedziņa. Šī nav nekāda mirkļa iegriba
Bet tev tas neskaitās, jo tam nevari birku pielikt
Pat ja es tam pirkstu pieliktu, tev nevajag skatlogā stāvēt, lai kāds to pirktu viegli. Vēl jo projām dzirdu smieklus

Kuri neslāpējas. Es tos apturēšu, tev pat nesāpēs
Tu prasīsi kā nē, kāpēc? Un pārstāsi to dekadenci
Es prosta zināju, ka būs. Es neesmu ekstrasencs
Un tagad eju katram čuvakam spēlēju ar extra sence

Divdesmitviens millijs uz teipa, tām es četrrāpus
Vairs krāmus nekrāšu. Ap savu apli vācu es ekrānus
Un zibspuldzes. Un noraidu čekus, es esmu tik stulbs
Reperi strādā virsstundas. Nezina, ka man ir cits pulss

Cita uzbūve, cits kurss. Kā viņi izturas?
Ja tavs bazars nav par mums, tad labāk maini diskursu
Jo kad es veru muti vaļā, dzirdi modes kliedzienus
Pirksti vibrēs ja manām artērijām rokas pieliec

Gatekeepoju rokasspiedienus. Skatās ar actiņām
Ap mani par daudz lēcu, lai tādas glabātu plakstiņā, jā
Teica, ka sanāks tikai tad ja sevi promotēšu
Un tad es lieku džekiem mainīt sakāmo kā logopēds

Scēna ir homogēna, un tas nav bieži slikti
Bet reiz mēs šķirsimies visi, lai uz priekšu tiktu
Tāpēc tu redzi kā man griež diski
Pis prom no tā kas maisa darīt savu, reti kad man sviežas slikti
Hā. Es reizēm izmeju pagātni
Pilej glāzi par paveikto es tās izleju labāk
Es gribu dabūt vairāk bleķa nekā pipeta zvanā
Kad viesulis droppo labāk vērtē to ihtena skalā
Uh

{Hook}
Lieku viņu plakstiem svīst
Tikai pieceļos no miega, Eju sapņiem līdzi
Vēl pusceļā esmu, bet tos sasniegšu drīz
Man nav pamata, bet es nāku pēc atriebības

Lieku viņu plakstiem svīst
Tikai pieceļos no miega, Eju sapņiem līdzi
Vēl pusceļā esmu, bet tos sasniegšu drīz
Man nav pamata, bet es nāku pēc atriebības

{Verse 2}
Tu nedomā "kā drīkst tā?". Kad uz tavas grīdas kādi
(?...) tādi
Pēdas vienmēr balansā, nav problēma ar līdzsvaru
Daru tā, lai repaki svīst sāk

Sola viņiem dīkstāvi, ja runā par skilu, man ir trīs tādi
Degunam krīts pāri, vienmēr velku līdzi pāris
Kripatiņas saprāta. Ko saglabāt ir sarežģīti
Velns rausta manas stīgas, paklanās pie klavesīna
Iespēju robežās, turu pie spēles, rokas sāp, žokļi sāp
Sakostie zobi virs mēles nobružājas
Dievs devis spožu prātu, cīņa mans otrs vārds
Ja dzīve nav rožu dārzs, par vēlu jau roku stādus

Noklusētas atmiņas klāsta tev tikai kroplus stāstus
Protu sākt no jauna, mūsu rētas ir nokasāmas
Vai radītas tik trodu klātas. Spēlēju lomas blāvas
Sienas nav estētiski pievilcīgas bez goda plāksnes

Slāpes pēc tā, ko man dievs netieši atstāja
Es manevrēju. Manā redzes lokā nelieši vazājas
Kamēr es eju uz spici, jo es neciešu pakājes
Kalna virsotnē sēž laime uz persiešu paklāja

{Hook}
Un tāpēc es
Lieku viņu plakstiem svīst
Tikai pieceļos no miega, Eju sapņiem līdzi
Vēl pusceļā esmu, bet tos sasniegšu drīz
Man nav pamata, bet es nāku pēc atriebības

Lieku viņu plakstiem svīst
Tikai pieceļos no miega, Eju sapņiem līdzi
Vēl pusceļā esmu, bet tos sasniegšu drīz
Man nav pamata, bet es nāku pēc atriebības
Lieku viņu plakstiem svīst
Tikai pieceļos no miega, Eju sapņiem līdzi
Vēl pusceļā esmu, bet tos sasniegšu drīz
Man nav pamata, bet es nāku pēc atriebības

Lieku viņu plakstiem svīst
Tikai pieceļos no miega, Eju sapņiem līdzi
Vēl pusceļā esmu, bet tos sasniegšu drīz
Man nav pamata, bet es nāku pēc atriebības